Taiczi Cjuaņ – unikāla atveseļošanas vingrošana un vienlaicīgi efektīva cīņas māksla . Šī, ķermeņa un dvēseles attīstības prakse, atnākusi pie mums no ķiniešu tradīcijām. Radusies ķīniešu provincēs, taiczi māksla XIX gadsimtā kļuva par mācību priekšmetu pat imperatora pilī.

Taiczi plāstošās, harmoniskās kustības attīsta iekšējo organizētību, līdzsvarotību, kustību un rīcibas apzinātību. Šī vingrošana ir virzīta ne tikai ķermeņa stiprināšanai, bet arī iekšējāš enerģijas vadīšanai, māca saprast, sajust un cienīt dabu, nenostādot sevi pret to, bet harmonījot ar to.

Taiczi regulāras nodarbības ir noderīgas nervu sistēmas, elpošanas orgānu, sirds un asinsvadu un gremošanas sistemām. Tās uzlabo vielu apmaiņu, līdz muskuļu, locītavu un cīpslu nostiprināšanai.

Taiczi raksturīgie lēnie soļi ar muskuļu spridzes un atslābinājuma atkārtojumu, ar pastāvīgu ķermeņa svara pārnešanu no vienas kājas uz otru, nodrošina asinsapgādes un limfu apgrozības uzlabošanu.

Taiczi Cjuaņ izzināšanas sevišķais etaps – tuišoi pāru prakse. Viņa saasina uztveršanu un sajūtas, attīsta intuīciju. Sis prakses pamatā ir princips – „ pazaudējot sevi, seko partnerim.” Tādas nodarbībs dod ne tikai brīnišķīgu atveseļošanas efektu, bet arī palīdz apgūt ciņas iemaņas un tāš uzlabot.